BCSC LV

Baltijas un Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera: biznesa attīstība starp Baltijas valstīm un Serbiju

Mēs novēršam šķēršļus, kas traucē Baltijas valstu un Serbijas uzņēmumiem uzsākt savstarpēju sadarbību — ātri, uzticami un ar institucionālu atbalstu.

Aizpildīt iestāšanās anketu

Baltijas un Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras darbības īpatnības

BCSC apvieno Baltijas valstu un Serbijas uzņēmumus un uzņēmējus, kuri vēlas veikt savstarpēju uzņēmējdarbību. Mēs uzņemamies to, kas parasti kavē ienākšanu jaunā tirgū: uzticamu partneru meklēšanu, normatīvo un muitas jautājumu risināšanu, kā arī piekļuvi aktuālajai informācijai par tirgu un iepirkumiem.
Serbija ir lielākā ekonomika Rietumbalkānos un ES kandidātvalsts. Attīstītais rūpniecības sektors, strauji augošā IT nozare un spēkā esošie brīvās tirdzniecības nolīgumi (CEFTA, EACT, preferenciālais režīms ar ES) atvieglo iekļūšanu vietējā tirgū.

Mēs apvienojam divas atšķirīgas institucionālās pieejas: elastīgu, uz privāto uzņēmējdarbību orientētu struktūru Baltijas valstīs — ar kameras galveno biroju Tallinā un pārstāvniecību Rīgā

Par mums

Baltijas un Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (BCSC) apvieno uzņēmumus, kas ir ieinteresēti uzņēmējdarbības attīstībā starp Baltijas valstīm un Serbiju. Mēs atbalstām gan tos, kuri tikai apsver iespējas iekļūt jaunā tirgū, gan tos, kuri jau veic uzņēmējdarbību un vēlas paplašināt savus kontaktus.

Kamera ir reģistrēta Igaunijā kā bezpeļņas organizācija (MTÜ) ar nosaukumu Baltic Countries & Serbia Chamber of Commerce. Latvijas pusē kameru pārstāv Baltijas valstu & Serbijas Tirdzniecības kamera (pārstāvniecība Rīgā)

Statūti

Pakalpojumi

Kamera palīdz Baltijas un Serbijas uzņēmumiem atrast viens otru un veikt darījumus bez liekiem šķēršļiem. Zemāk ir uzskaitītas jomas, kurās mēs jau šodien varam būt noderīgi.

Eksporta attīstība

Mēs palīdzam Baltijas uzņēmumiem iekļūt Serbijas tirgū un otrādi — sistemātiski, sākot no gatavības novērtēšanas līdz atbalstam pirmajos darījumos.
Sertifikācija

Produkta gatavības eksportam novērtēšana, sertifikācija, marķēšana, normatīvās un muitas procedūras, CEFTA/ES priekšrocības.
Ienākšanas stratēģija

Optimālā tirgus iekļūšanas kanāla izvēle un profesionāls atbalsts jūsu pirmajiem darījumiem jaunajā reģionā.
Partneru meklēšana

Mēs atlasām partnerus, izplatītājus un klientus, izmantojot tiešos kontaktus Baltijas valstu un Serbijas uzņēmēju aprindās.
Pārbaude

Partnera veida noskaidrošana, meklēšana, izmantojot kameras kontaktu tīklu, reputācijas pārbaude un pirmās tikšanās organizēšana ar tulku.
Tirgus analīze

Aktuālā informācija par tirgu un normatīvajām prasībām — lēmumi, kas balstās uz faktiem, nevis pieņēmumiem.
Datu izpēte

Tirgus pārskats: apjoms, dinamika, nišas, normatīvās prasības, nodokļi, uzņēmējdarbības kultūras īpatnības un cenu salīdzinājumi.
Iepirkumu uzraudzība

Mēs sekojam līdzi iepirkumiem, kas aktuāli biedru uzņēmumiem, tostarp valsts iepirkumiem, atlasei pēc profila, prasību precizēšanai un partneru meklēšanai piedāvājumu sagatavošanai.

Valde

Oleg Karpikov

Valdes loceklis, Igaunija

Uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Bijis Haabersti rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks un Tallinas pilsētas domes deputāts, kopš 2023. gada — Narvas domes priekšsēdētāja vietnieks. Ir vadījis un bijis īpašnieks vairākiem uzņēmumiem dažādās nozarēs: restorānu biznesā, naftas produktu tirdzniecībā, enerģētikā (uzņēmuma “Alexela” valdes loceklis), kā arī Japānas būvtehnikas piegādē — uzņēmumu “Komatsu” un “Mitsubishi” ekskluzīvais pārstāvis Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Kopš 2008. gada ir Igaunijas–Kazahstānas un Igaunijas–Tadžikistānas tirdzniecības kameru valdes loceklis, kur kur attīsta starptautisko biznesu un sadarbību starp valstīm.
Izglītība: MBA (Atvērtā Lielbritānijas universitāte), būvniecības inženieris-tehnologs (Tallinas Tehniskā universitāte). Pārvalda igauņu, krievu un angļu valodu.
Vadim Feklistov

Valdes loceklis, Igaunija

Uzņēmējs ar ilggadēju pieredzi starptautiskajā tirdzniecībā. Pēdējos 15 gadus specializējies rūpnieciskās furnitūras starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī ražošanas automatizācijā un konveijeru sistēmās.
Izglītība: uzņēmējdarbības vadība; «Elektrotehnika un automatizētās vadības sistēmas», Tallinas Tehniskā universitāte.
Sandra Bukane

Valdes locekle, Latvija

Vadītāja un eksperte tiesību un investīciju jomā ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi valsts politikas, juridiskās konsultācijas un investīciju stratēģiju jomā. Kā kameras pārstāve Latvijā viņa izmanto savas zināšanas normatīvo aktu ievērošanas un stratēģisko investīciju jomā, lai stiprinātu tirdzniecību un pārrobežu sadarbību starp Baltijas valstīm un Serbiju. Vada uzņēmumu SIA Hydrokapillar Tech — inovatīvas kapilārās tehnoloģijas apkurei un dzesēšanai ražotāju — un ir Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes locekle. Iepriekš bijusi Latvijas Ministru prezidenta juridiskā padomniece un Ventspils Brīvostas valdes locekle.
Izglītība: tiesību zinātņu maģistra grāds (Latvijas Universitāte), profesionālā kvalifikācija nekustamā īpašuma vērtēšanā (Latvijas Universitāte).

Kāpēc Serbija?

Serbija ir lielākā ekonomika Rietumbalkānos, un kopš 2012. gada tā ir oficiāla ES kandidātvalsts, kas turpina pievienošanās sarunas. Uzņēmējdarbības kontekstā tas nozīmē, ka jau šodien notiek arvien lielāka tuvināšanās Eiropas standartiem — un šis tirgus ir vērts izpētīt, pirms tas kļūst acīmredzams visiem.

Tirdzniecības ceļu krustpunktā — Serbija robežojas ar ES un vienlaikus nodrošinot piekļuvi visam Rietumbalkānu reģionam, tādējādi kļūstot par ērtu ieejas punktu uzņēmumiem, kuri meklē jaunus noieta tirgus ārpus Baltijas. Gatava rūpniecības bāze — attīstīts ražošanas sektors (autobūve, mašīnbūve) — nozīmē ne tikai pieprasījumu pēc detaļām un tehnoloģijām, bet arī potenciālos partnerus kopīgiem projektiem un piegādēm.

Strauji augoša IT nozare — Serbija ir viens no reģiona tehnoloģiju centriem, kas paver iespējas sadarbībai ne tikai preču tirdzniecībā, bet arī pakalpojumu jomā. Spēkā esošie tirdzniecības nolīgumi — CEFTA, EACT un preferenciālais režīms ar ES — jau šodien atvieglo iekļūšanu vietējā tirgū — nav jāgaida Serbijas iestāšanās ES, lai sāktu darboties. Baltijas un Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (BCSC) ir gatava sniegt jums vispusīgu institucionālu atbalstu, lai veiksmīgi iekļūtu šajā tirgū. Aicinām juridiskas un fiziskas personas no Baltijas valstīm un Serbijas pievienoties mūsu organizācijai, lai kopīgi attīstītu divpusējo uzņēmējdarbību, pārvarētu šķēršļus un atrastu jaunus uzticamus partnerus.
Aizpildiet iestāšanās anketu, lai kļūtu par daļu no mūsu biznesa kopienas un iegūtu piekļuvi tirgus analītikai, iepirkumu monitoringam un ekspertu konsultācijām jūsu eksporta attīstībai.

Eksporta potenciāls: Baltija ↔ Serbija

Mēs analizējām preču plūsmas starp Baltijas valstīm un Serbiju, izmantojot ITC Export Potential Map metodoloģiju — starptautisku instrumentu neizmantotā eksporta potenciāla novērtēšanai. Zemāk ir top preces ar lielāko potenciālu katrā no sešiem virzieniem un tirgus apjoms, kas pagaidām netiek izmantots.

Tirdzniecības sakaru attīstība

Atbalsts biznesa iniciatīvu attīstībai Baltijas valstīs un Serbijā, sniedzot efektīvu institucionālu atbalstu un resursus uzņēmējiem.

Igaunija — Serbija: visas preces
Eksporta potenciāls 25 miljoni dolāru
Neizmantotais potenciāls 20 miljoni dolāru

Lielākais eksporta potenciāls no Igaunijas uz Serbiju ir elektrodzinēju un ģeneratoru komplektējošajām daļām, datu uztveršanas/pārveidošanas/pārraides ierīcēm un transportlīdzekļiem mazāk nekā 10 cilvēku pārvadāšanai. Igaunijai ir lielākā ražošanas jauda nesamontēta skuju koka parketa izgatavošanai. Transportlīdzekļi, kas paredzēti mazāk nekā 10 cilvēku pārvadāšanai, ir vispieprasītākais produkts Serbijā.
Serbija — Igaunija: visas preces
Eksporta potenciāls 23 miljoni dolāru
Neizmantotais potenciāls 18 miljoni dolāru

Lielākais eksporta potenciāls no Serbijas uz Igauniju ir šādām precēm: elektroenerģija, dzelzs/tērauda plakanvelmējumi ar platumu ≥600 mm un biezumu <0,5 mm, ar alvas pārklājumu, un jaunas pneimatiskās gumijas riepas transportlīdzekļiem. Elektroenerģijas jomā vērtības izteiksmē ir vislielākā absolūtā starpība starp potenciālo un faktisko eksportu radot iespēju papildu eksportam 1,6 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir 9% no neizmantotā eksporta potenciāla.
Latvija — Serbija: visas preces
Eksporta potenciāls 25 miljoni dolāru
Neizmantotais potenciāls 20 miljoni dolāru

Lielākais eksporta potenciāls no Latvijas uz Serbiju ir mazumtirdzniecībai paredzētiem medikamentiem, elektroenerģētikas jomas produktiem un koka finierim (biezums ≤6 mm). Latvijai ir lielākā ražošanas jauda skaidu plākšņu (OSB) izgatavošanai no koksnes. Serbijā vislielākais pieprasījums ir pēc mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti mazāk nekā 10 cilvēku pārvadāšanai.
Serbija — Latvija: visas preces
Eksporta potenciāls 26 miljoni dolāru
Neizmantotais potenciāls 20 miljoni dolāru

Lielākais eksporta potenciāls no Serbijas uz Latviju ir šādām precēm: elektroenerģija, jaunas gumijas pneimatiskās riepas automobiļiem, kā arī mazumtirdzniecībai paredzētajiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmu tīrīšanas līdzekļiem. Elektroenerģijas jomā vērtības izteiksmē ir novērojama vislielākā absolūtā starpība starp potenciālo un faktisko eksportu, radot iespēju papildu eksportam 1,9 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir 10% no neizmantotā eksporta potenciāla.
Lietuva — Serbija: visas preces
Eksporta potenciāls 65 miljoni dolāru
Neizmantotais potenciāls 47 miljoni dolāru

Lielākais eksporta potenciāls no Lietuvas uz Serbiju ir šādām precēm: mākslīgo šķiedru vate un tās izstrādājumi, diagnostikas un laboratorijas reaģenti un amonija nitrāts. Lietuvai ir lielākās ražošanas jaudas mākslīgo šķiedru vates un tās izstrādājumu jomā. Serbijā vislielākais pieprasījums ir pēc mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti mazāk nekā 10 cilvēku pārvadāšanai.
Serbija — Lietuva: visas preces
Eksporta potenciāls 63 miljoni dolāru
Neizmantotais potenciāls 45 miljoni dolāru

Lielākais eksporta potenciāls no Serbijas uz Lietuvu ir elektroenerģētikas jomas izstrādājumiem, aizdedzes vadu komplektiem automobiļiem un jaunām pneimatiskajām gumijas riepām vieglajiem automobiļiem. Elektroenerģētikas jomas produkcijai ir vislielākā absolūtā starpība starp potenciālo un faktisko eksportu vērtības izteiksmē, radot iespēju papildu eksportam 6,1 miljona ASV dolāru apmērā, kas veido 31 % no nerealizētā eksporta potenciāla.

Importēto preču saraksts

Pievienojieties Baltijas un Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai

Par kameras biedru var kļūt jebkura juridiska vai fiziska persona no Baltijas vai Serbijas, kas ir ieinteresēta divpusējā biznesa attīstībā. Lai iestātos, jāiesniedz rakstisks pieteikums valdei un jāsamaksā iestāšanās maksa.

Aizpildīt anketu

Kļūstiet par Baltijas un Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru

Par kameras biedru var kļūt jebkura juridiska vai fiziska persona no Baltijas vai Serbijas, kas ir ieinteresēta divpusējā biznesa attīstībā. Lai iestātos, jāiesniedz rakstisks pieteikums valdei un jāsamaksā iestāšanās maksa. Biedru naudas: iestāšanās maksa ir vienāda visiem; ikgadējā maksa — atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma. Lai iestātos, nepieciešams aizpildīt anketu.

Vārds un uzvārds

Iestājoties Baltijas un Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (BCSC) biedros, biedrs:

piešķir BCSC tiesības izplatīt šajā anketā norādītos (un vēlāk precizētos) biedra datus, izmantojot visus kamerai pieejamos informācijas kanālus;
piekrīt saņemt no BCSC jaunumus, aptaujas, rēķinus, informāciju par pasākumiem un citu informāciju pa elektroniskajiem kanāliem;
piekrīt personas datu apstrādes nosacījumiem un apstiprina ievadīto datu patiesumu.

Kontakti

Jūs varat sazināties ar mums pa e-pastu: info@bcsc.ee
Ja Jums ir jautājumi vai ierosinājumi, vai arī vēlaties saņemt papildu informāciju, lūdzu sazināties ar mums.

Adrese: Nafta tn 1, Kesklinna linnaosa,
10120 Tallinn, Harju maakond
Tālrunis: +372 5887 7632
E-pasts: info@bcsc.ee

Adrese: Brīvības iela 158, Rīga,
Latvia, LV-1012
Tālrunis: +371 29 545 538
E-pasts: info@bcsc.ee